Ziņas

Ar degsmi par Brīvu Latviju!

2018. gada janvārī Rīgas Doma Marijas kapelā atklās 1991. gada barikāžu notikumiem veltītu vitrāžu-stikla skulptūru, ko, atzīmējot Latvijas simtgadi, dievnamam dāvina ziedotāji, biedrība "Ascendum" un "Rīgas Doma pārvalde". Šobrīd rit pēdējie darbi pie vitrāžas ievietošanas.
Vitrāžas projekta attīstība un izstrāde ilga 5 gadus, panākot tā realizāciju atbilstoši augstākajiem kvalitātes, drošības un mākslinieciskajiem uzstādījumiem. Jaunu tehnoloģiju un jaunu zinātnisku risinājumu rezultātā radīts Latvijā un arī pasaules baznīcu arhitektūrā nebijis mākslas darbs, kas šobrīd tiek ievietots Doma baznīcas Marijas kapelas ailē. Vitrāžu, rūpīgi ievērojot kultūras pieminekļu saglabāšanas principus un jauna mākslas objekta ievietošanu gadsimtiem senās būves sienās, cieņpilni iestrādā būvkompānija RE&RE.

Domam un Doma laukumam ir īpaša nozīme Latvijas valsts vēsturē. Doms ir bijis liecinieks kariem, politisko iekārtu maiņām, tostarp neatkarības iegūšanai un atjaunošanai. Doma baznīca ir nozīmīgs kultūrvēstures piemineklis, kas glabā Latvijas vēsturi un kultūras liecības cauri gadsimtiem. Doma baznīcā līdz šim ir atstātas kultūrvēsturiskas nozīmes liecības no vācu, zviedru laikiem, taču nav nekādu piemiņas zīmju no vēlākiem, Latvijas brīvvalsts laikiem.

1991. gada barikādes bija nozīmīgs notikums Latvijas neatkarības atgūšanā.

Barikāžu laiks Latvijas neatkarības atgūšanas procesā ir palicis atmiņā kā visas tautas vienotības un drosmes laiks. Laiks, kurā cilvēki bija gatavi Latvijas neatkarībai veltīt sevi un savu dzīvību. Doma baznīcai bija īpaša loma barikāžu laikā un tieši tāpēc ideja par jaunizveidotu, mūsdienīgu vitrāžu Marijas kapelai tika sasaistīta ar 1991. gada notikumu tēmu.

Jaunā vitrāža atradīsies Marijas kapelā, un tā būs vieta, kur cilvēki varēs uzkavēties, pieminot Atmodas laika notikumus. Paredzēts, ka vitrāža būs labi saredzama no Doma laukuma, šādi atgādinot par barikāžu notikumiem ikvienam garāmgājējam un pilsētas viesim.

Lai rastu labāko māksliniecisko risinājumu, 2012. gadā biedrība "Ascendum" rīkoja radošo ideju konkursu. Iesniegtos darbus izvērtēja īpaša septiņu cilvēku žūrijas komisija, ko veidoja LMA profesore un stikla māksliniece Inguna Audere, LMA profesors un gleznotājs, šī brīža LMA rektors, Kristaps Zariņš, LMA profesors un mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis, arhitekts Jānis Dripe, LU profesors un politologs Tālavs Jundzis, portāla "Satori" redaktors un filozofs Ilmārs Šlāpins, kā arī Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš.

Konkursā pārliecinoši uzvarēja jaunā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja un mākslinieka Dzintara Zilgalvja koncepcija "Ar degsmi par brīvu Latviju", kas bija inovatīva un svaiga savā idejā, paredzot Marijas kapelas loga ailu aizpildīt ar vitrāžu, kas vienlaicīgi būtu arī mākslinieciski augstvērtīga stikla skulptūra. Sadarbībā ar mākslinieciskās idejas autoriem stikla skulptūras izveidē vairāku gadu garumā bija iesaistīti Latvijas stikla speciālisti no "AM studio", izcilā stikla māksliniece Anda Munkevica, starptautiski atzītās kompānijas "Arup" inženieri un citi jomu eksperti no dažādām valstīm. Šīs sadarbības un Andas pašaizliedzīgā darba rezultātā ir tapusi pasaulē unikāla stikla skulptūra, kuru tuvākajā laikā ir paredzēts ievietot Doma baznīcas Marijas kapelas loga ailā.

Stikla skulptūra "Ar degsmi par brīvu Latviju" ir veltījums Latvijas valsts neatkarībai un simbols mūsu kolektīvajai atmiņai. Līdzās dzīvām atmiņām par pagātnes notikumiem tā vēsta par tautas neapdzēšamo cerību un degsmi par brīvu Latviju. Šī zīme ir atgādinājums par vēsturiskiem notikumiem, veltījums brīvības aizstāvjiem un brīvas Latvijas valsts iedzīvotāju nākamajām paaudzēm.

Katrai loga daļai tiek piešķirta īpaša nozīme un simbolisms, kopā veidojot vienotu kompozīciju:

  • Liesma

Kompozīcijas pamatu veido nepārtrauktā kustībā esoša Liesma. Liesmas ģeometrija veidota katru Latvijas vēsturiskā novada zīmi simboliski savienojot ar Pilnību, Pirmo un Otro Neatkarību, Lieldienām, Ziemassvētkiem. Liesmās iestrādāti dzīvu koku mizu nospiedumi no Latvijas vēsturisko novadu liepām un ozoliem, kas simbolizē sievišķo un vīrišķo spēku latviešu folklorā. Katrs koka nospiedums ir rūpīgi izvēlēts attiecīgi pēc kompozīcijas un tekstūras virziena un raupjuma.

  • Neatkarība

Valstiskuma simbols, kas attēlo Latvijas valsts pirmo un otro neatkarību. Zvaigznes stāv pāri liesmām virzienā uz augšu tiecoties uz Pilnību.

  • Ziemassvētki / Lieldienas

Simboli sasaucas ar lilijas zieda un konkrēto logu ģeometriju. Tie ir trīs apļi kas simbolizē svēto trīsvienību (Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars). Šie apļi centrā krustojoties veido lilijas zieda simbolu, kas savukārt simbolizē ticību, šķīstību, augšāmcelšanos. Lilija arī ir Jaunavas Marijas simbols. Krāsas izvēlētas, konsultējoties ar Doma dekānu Eliju Godiņu, un atbilst baznīcas kanonam.

  • Pilnība

Pilnība ir centrs, uz kuru tiecas visa loga kompozīcija. Lode ir tīra un skaidra, bet vizuālo tēlu veido gaisma tās iekšpusē.

  • Mainīgums

Tradicionālā izpratnē vitrāža netiek izkrāsota, bet krāsa pati par sevi ir tās neatņemama sastāvdaļa. Vitrāža ir kā dimants - lai arī caurspīdīgs, tomēr ietver visu krāsu spektru, neizslēdzot un neuzsverot kādu kā galveno.