Ziņas

Objekts, kas izdzīvoja. Stradiņu slimnīcas A korpuss.

Raksts žurnālā "Latvijas Būvniecība", autore Agrita Lūse, foto Aleksandrs Kendenkovs.

Stradiņu jaunais korpuss ir objekts, kas izdzīvoja. Izdzīvoja pēc peripetijām ar atbildīgā būvdarbu vadītāja maiņu, konstrukciju deformācijām, divkārtēju būvdarbu apstādināšanu un jaunās būves plašu pieminēšanu medijos negatīvā gaismā, jo vai tad žurnālistiem interesē pozitīvas ziņas? Gluži kā pacients meistarīga ārsta rokās, objekts ir izārstēts, šobrīd kļuvis par vērienīgāko būvi Latvijā ar parauga vērtu kārtību un precizitāti darbu veikšanas grafikā. Un, ja uzdrīkstos paust personīgo viedokli, pārsteidzošā kārtā šī objekta sakarā no objektā neiesaistītajiem profesionāļiem esmu dzirdējusi arī fantastikas žanra ziņas, kurām nav sakara ar objektīvo realitāti. Velns nebija tik melns, kā to mālēja. Lēmums par jaunas būves nepieciešamību Stradiņu slimnīcai ir balstīts diagnostikas aktualizācijā, kas pasaulē kļuvusi par veiksmīga ārstniecības procesa norises pamatu. Jo ātrāk tiek noteikta pareiza diagnostika, jo labāka dzīves kvalitāte pacientiem nodrošināma pēc ārstniecības kursa veikšanas. Apjomos un multifunkciju skaita ziņā Stradiņu jaunais korpuss spēj sacensties ar labākajiem paraugiem Eiropā.

Objekts faktos un skaitļos

Objekta sastāvdaļas (1. kārta): paredzēts izbūvēt A korpusa pirmo, otro un sesto bloku, energobloku un savienojumus ar 21. un 32. korpusu.

Platība: 30 438 m2

Strādājošo skaits būvobjektā: 150–400

Novērstie defekti: kolonnu ģeometrija, siju deformācijas (defekti tika konstatēti 2015. gada sākumā)

Finansējums: vairāk nekā 74 milj. eiro, ERAF līdzfinansējums 24 milj. eiro

Būvniecība: 2013.–2016. gads

Visvaldis Sarma, “Sarma & Norde arhitekti” vadītājs, arhitekts:

“Savulaik izsludinātajā konkursā par P. Stradiņa slimnīcas jauno korpusu uzvarēja somu arhitektu biroja JKMM priekšlikums. JKMM partneris no Latvijas bija arhitektu birojs NAMS. Ar uzvarētājiem noslēdza līgumu par skiču stadijas izstrādi un projektēšanas uzdevuma sagatavošanu tehniskā projekta izstrādei. Projekta skiču stadija paredzēja principiālos risinājumus arhitektūras izpratnē un aprakstu tehnisko jautājumu izpratnē. Latvijā saskaņā ar likumiem vai publisko pasūtītāju uzstādījumu skiču projekta izstrādātāji nedrīkst piedalīties tālākajā procesā un startēt konkursā par tehniskā projekta izstrādi. Par P. Stradiņa slimnīcas jauno korpusu netika izsolīts projekts, bet projektēšana kopā ar būvniecību (design & build). Mēs piedalījāmies kopā ar PS SBRE, kas uzvarēja konkursā. Tehniskā projekta izstrādē konsekventi ievērojām JKMM skiču projektā iestrādātas vadlīnijas, nemainot ne ēkas tēlu, ne apjomu. Tehniskais projekts – tie ir plāni, griezumi, detalizācija 84 sējumu apjomā 30 000 m2 platībai. Taču tā ir tikai pirmā ieceres daļa. Otrajā kārtā plānots korpuss 34 000 m2 platībā, trešajā – ietilpīga autostāvvieta. Ik pa brīdim esam komunicējuši ar JKMM par atsevišķām sadaļām, lai pēc iespējas precīzāk visu atrisinātu. Piemēram, ārējie materiāli bija noteikti skiču stadijā, tie tehniskā projekta stadijā kaut kādā amplitūdā mainījās, taču ne vizuālās uztveres ziņā. Bija paredzēts izmantot keramikas materiālus, mēs pamainījām marku un paveidu un saskaņojām ar skiču projekta autoriem. Interjeru izstrādājām, balstoties uz ēkas ārējā tēla pamatnosacījumiem no skiču stadijas. Interjera koncepts ietver tīrību, minimālismu un vienkāršību, tie nebūs tipveida risinājumi. Domāju, pareizāk tomēr būtu bijis iesaistīt JKMM būvprocesā uzraudzības vai citā kontekstā, bet to nepieļauj likums, kas nav īsti pareizi.

Jaunais A korpuss nav paredzēts ar slimnīcas, bet ar ambulatoru ārstniecības funkciju. Būs pieejami ambulatorie un diagnostiskie pakalpojumi ar atsevišķām palātu nodaļām – dienas stacionāru, ja izmeklējumu veikšanai būs jāatvēl vairākas dienas. Diagnostika šobrīd pasaulē ir aktuāla, tā ļauj savlaikus konstatēt izmaiņas veselības stāvoklī un sākt ārstēšanu, un no modernās ārstniecības aspekta ir tikai pareizi to izvirzīt kā prioritāru pakalpojumu.

Kopumā jaunais A korpuss vērtējams kā liela tehniska inovācija, jo jāņem vērā, ka mūsu valsts vēsturē nav būvēta šāda mēroga moderna slimnīca ar tik ievērojama apjoma diagnostikas centru. Mūsu biroja projektēšanas praksē, kas nebūt nav īsa, šis ir sarežģītākais objekts. Esam projektējuši dažādu funkciju ēkas – policijas, laboratorijas, arhīvus, ieslodzījumu vietas –, bet tās pēc uzbūves un funkcijas tomēr bijušas vienkāršākas. A korpusā viss ir ļoti moderns un ietver jaunāko no pasaulē pieejamās medicīnas tehnoloģijas. Ēkai ir sarežģīts, labirintveida funkcionālais plānojums, atdalot vairākas zonas. Katrai sadaļai nepieciešama suverēna vertikālā komunikācija un inženiertehniskā apgāde, jo sadaļas nedrīkst savstarpēji krustoties. Ēku apkalpo vairāk nekā 14 liftu. Jebkurš apmeklētājs vispirms nokļūst publiskajā zonā, reģistrācijā, no kuras tālāk tiek virzīts pie ārsta, pēc tam uz diagnostikas bloku, tālāk pacientiem jānokļūst dienas stacionārā.
Daudzveidīgā funkcionalitāte izslēdza tipveida risinājumu izmantošanu, sākot jau ar atšķirīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, kas jānodrošina katrā telpā. Plus jāgarantē sterila vide ne vien telpas gaisā, bet arī apdarē. Bija jāpiemeklē antibakteriāli apdares materiāli, kontaktligzdas, grīdas flīzes utt. Šajā objektā izmantojamo materiālu loks ir ārkārtīgi šaurs un specifisks, jo prasības ir augstas. Tika izvēlētas patiešām unikālas, Eiropā sertificētas produktu grupas – grīdas segumi, logi, durvis u.c. Piemēram, it kā nekas īpašs – koka logi. Diemžēl neviens Latvijas ražotājs nebija gatavs izgatavot koka logus atbilstoši visām komplicētajām prasībām – ar iekļautu ilgmūžības faktoru, noteiktiem vēdināšanas režīmu un vēršanas uzstādījumiem, lai logs nodrošinātu svaiga gaisa ieplūdi, bet ne pilsētas putekļu iekļūšanu telpā, utt. Līdzīgs stāsts ir par durvīm, arī tās nebija iespējams izgatavot Latvijā, tāpēc tika pasūtītas no Vācijas. Taču tas ir saprotami, jo mūsu valstī lielos apjomos specifiskos produktus nav bijis vajadzības lietot. Prasības apdares un citiem materiāliem izvirzīja pasūtītājs skiču stadijā, un tās tapušas, konsultējoties ar somu, austriešu un vācu ekspertiem par slimnīcu tehnoloģijām un izbūves risinājumiem.
Vizuālā komunikācija – tā ir ļoti būtiska ārstniecības iestādēs. Tai jābūt skaidrai, uztveramai, precīzai, lai apmeklētājs, kas, pilnīgi iespējams, nav pie labākās veselības, nenomaldītos starp dažādajām zonām. Tā ir vesela zīmju un krāsu sistēma, kuras izstrādei veltām laiku vairāku mēnešu garumā. Vizuālās komunikācijas projektēšanas mērķis ir panākt, lai ambulatorās ārstniecības iestādes apmeklētājiem patiešām būtu ērti un, galvenais, saprotami, kurp tiem jādodas.”

Galvenie būvdarbi

Stradiņu jaunā korpusa 1. kārtas darbi paredz A korpusa un apjomīga, suverēni novietota energobloka izbūvi, kur izvietota energosadale, dīzeļģeneratori 1. un 2. kārtas korpusiem, ugunsdzēsības sistēmas, gāzes apkures katlumāja. Energobloka apjomam ir divi stāvi, ar inženierkomunikāciju tehnisko tuneli tas ir savienots ar A korpusu, iemontēto iekārtu jaudas ir milzīgas, atbilstoši slimnīcas prasībām.
Kā pamata tehnoloģija A korpusa un energobloka izbūvē izmantotas monolītās betonēšanas iespējas, nesošo iekšsienu izbūvē lietojot keramzīta blokus, bet jumta daļā veidojot ar betonu aizpildītu metāla nesošo konstrukciju. Objekta sākuma posma būvdarbi bija grunts rakšana un izvešana, gruntsūdens līmeņa pazemināšana, atsūknēto gruntsūdeni caur pagaidu spiedvadu iepludinot Mārupītē. Pēc tam tika veikta pamatu režģoga betonēšana, pagrabstāva veidņu uzstādīšana un stiegrošana. Energoefektīvie sienu paneļi un ventilējamā fasāde būs nodrošinājums ēkas iespējai taupīt siltuma enerģijas patēriņu ekspluatācijas laikā.
A korpusa ātrijs ir savienojošais mezgls 3 apjomiem, ātrijā katrs stāvs iezīmējas ar citādas liektas formas galeriju. Rekonstruētais, faktiski no jauna pa posmiem būvētais tunelis ātriju savieno ar vēsturisko 32. slimnīcas korpusu. Iekšpagalmā otrā stāva līmenī izveidota terase, kurā integrēti 1. stāva virsgaismas logi. Korpusi izbūvēti 4 stāvu augstumā, augstāka ir tikai tā dēvētā torņa daļa – 7 stāvi, kur atradīsies biroji, kabineti vadībai, bet līdzās tehniskās telpas dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumam. Ēkas pirmajā stāvā atradīsies kafejnīca ar liektas formas metāla/stikla konstrukcijas fasādi. 1. kārtas labiekārtojums ietver zaļās zonas sakārtošanu un auto stāvvietu izbūvi līdzās 1. korpusam.
Lai aptvertu ēkas mērogu, pietiek ar pāris raksturojošiem parametriem – kopumā te atradīsies 14 lifti, trīs no tiem panorāmas; ātrija grīdas plakni būvniecības laikā, kamēr iekštelpās bija raksturīgas tādas pašas gaisa t° svārstības kā ārā, dalīja 20 cm plata deformācijas šuve, pieļaujot apjoma kustības sezonas temperatūras ietekmē. Plānojums mērogos apjomīgajam A korpusam ir ērts, saprotams un pārskatāms. Nepārņem sajūta, ka šeit būs jāmaldās pa gaiteņiem.

Valdis Koks, “RERE BŪVE” valdes priekšsēdētājs, “SBRE” projektu vadītājs, atbildīgais būvdarbu vadītājs:

“Objekta būvniecības procesa vadību man uzticēja pārņemt brīdī, kad visiem trijiem apjomiem karkass jau bija par 90 procentiem pabeigts un objekts bija uz laiku apturēts. Pirmais, ar ko sākām, bija situācijas diagnostika un tālākās rīcības plāns – jauna darbu grafika izstrāde un būvniecības procesa atjaunošana. Svarīgi bija novērst bojājumus, piesaistot ekspertus, iegūstot speciālistu atzinumus, lai atsāktu būvniecības darbus. Nekavējoties pastiprinājām projekta komandu un iekšējo kvalitātes kontroli, piesaistot speciālistus, kuriem bija pieredze līdzīgu sarežģītu objektu būvniecībā.
Darbus sākām ar ēku karkasu pabeigšanu, turpinot ar ārsienu energoefektīvo paneļu montāžu, stikla fasādes montāžu ātrija daļai, jumtu pīrāga izveidi un kapara ieseguma izbūvi jumtam, inženiertīklu un inženiersistēmu izbūvi un montāžu, apdares un citiem darbiem. Apsildi ēkās galvenokārt nodrošinās silto grīdu sistēmas, savukārt palātās – radiatori. Plānojam objektu šogad nodot pasūtītājam, taču pēc nodošanas ekspluatācijā līdz pilnvērtīgai objekta funkcionēšanai būs vēl jāgaida vairāki mēneši, kamēr tiks uzstādīts medicīniskais aprīkojums.
Viens no šī brīža (2016. gada aprīlis) izaicinājumiem ir kanalizācijas kolektors, kuram savienojums caur mirkotuneli jāizbūvē zem dzelzceļa un jāpieslēdz zem Ulmaņa gatves esošajiem maģistrālajiem tīkliem. Taču būvniekiem tas nav bijis vienīgais sarežģītais uzdevums, ar ko tikt galā šajā apjomīgajā projektā. Projektā apjomu konfigurācija pati par sevi ir ārkārtīgi komplicēta. Taisnas plaknes ir mazākumā, dominē liektas virsmas ar daudzveidīgiem rādiusiem – gan fasādē, gan interjerā. Ēkām ieplānota Baltijas kontekstā unikāla keramikas flīzīšu ventilējamā fasāde, kāda raksturīga Lielbritānijas ekskluzīvas apbūves rajonos. Vēl viena būtiska ēkas nianse – tehniskajā projektā iestrādātas augstākā līmeņa prasības ēkas un palātu aprīkojumam, kas mums kā būvniekiem jāizpilda līdz sīkākajai detaļai. Esam izbūvējuši paraugpalātu ar pilnvērtīgu apdari, sanitāro mezglu, krāsojuma testu, kas būs kā etalons tipveida risinājumam visās palātās. Šajā objektā ir ļoti sarežģīts komunikāciju risinājums. To ir daudz, tās pārklājas, jādomā, kā tās savietot griestu daļā, lai cita citai netraucētu.
Lai savlaikus pamanītu riskus un novērtētu jaunās būves tapšanas ietekmi uz netālu esošajām vēsturiskajām ēkām, pastāvīgi tiek veikts monitorings, marķējot vēsturisko ēku plaisas un fiksējot to izmaiņas. Tas pats tiek veikts arī privātmājām, kas atrodas otrpus Ventspils ielai.”

Gatis Vilks, “RBSSKALS Engineering” vadītājs, projektētājs:

“Jaunais, apjomīgais Stradiņu korpuss ir izaicinājumu pilns objekts, sākot ar projektēšanu, kas notika, sastrādājoties Latvijas un Somijas inženieriem. Ārvalstu projektēšanas inženieri jau sākotnēji bija ģenerāluzņēmēju nominēti, bet mūsu uzņēmums bija sadarbības partneris. Mēs paši projektējām nulles ciklu un daļu virszemes konstrukciju, kā arī gatavojām uzdevumu zonām, ko projektēja sadarbības partneri. Mūsu uzdevums bija pārliecināties, ka somu inženieri ir ievērtējuši Latvijā noteiktās prasības, tādēļ veicām kontrolaprēķinus.
Šajā ēkā ir vairākas sarežģītas zonas. Piemēram, ātrijs ar lieliem konsoļu laidumiem. Konsoļu laidums vietām sasniedz nepilnus 4 m – šīs konsoles tika realizētas ar 70 cm augstām tērauda sijām. Ātrija jumta konstrukcijām laidums bija līdz 16 m. Daudz sarežģītāk bija atrisināt ēkas blokus savienojošos tiltiņus ar laidumu līdz 12 m. Būtiskākais bija nepieļaut svārstības, jo konstrukciju nestspēja jeb noslodze šajā gadījumā nepārsniedz 30%. Projektējot konstrukcijas, jānodrošina ne tikai konstrukciju nestspēja un jāierobežo izlieces, bet arī jānodrošina komfortabla ēkas lietošana. Pat ja konstrukcija pieļaujami svārstīsies, var rasties diskomforts un panika. Tāpēc svārstību problēmas novēršana bija būtiskākais kritērijs.
Ēkas pamati izbūvēti no 400 mm biezas pamatu plātnes, kura kolonnu balstījuma zonā sabiezināta līdz pat 1150 mm. Kolonnu balstījuma zonā pamatne ir pastiprināta ar Jet-grouting elementiem – ar cementa suspensiju pastiprināta grunts.
Pieminēšanas vērta ir daudzo inženierkomunikāciju ierīcība, tās no energobloka līdz ēkai tiek aizvadītas pa īpaši izbūvētiem pazemes tuneļiem. Šo tuneļu grīdas līmenis atrodas 6 m zem maksimālā gruntsūdens līmeņa.
Jumta konstrukcija ir salīdzinoši vienkārša, lielākā platības daļa veidota kā plakanais jumts. Sarežģītāks ir slīpais jumts 7 stāvu apjomam – bez 3D modeļa šādu jumta konstrukciju būtu diezgan grūti uzprojektēt. Jāatzīmē, ka visai ēkai tika izveidots kopējais 3D modelis. Jumts ir veidots no tērauda nesošajām konstrukcijām.”
Pagraba stāva pārsegumā caurspiešanas problēmu risināšanai liela šķērsspēka gadījumā tika izmantotas gatavās ieliekamās detaļas no “Peikko” – PSB tapas. Taču citviet ir izmantotas nevis ārzemju zīmolu gatavās ieliekamās detaļas, bet pēc paraugiem uz vietas ražotās. It kā jau patriotiski...

Defektu konstatācija

2015. gada sākumā, apskatot objektu, Rīgas būvvalde konstatējusi nesošo konstrukciju, kā arī vertikālo kolonnu deformāciju jeb izliekumu. Lai noteiktu cēloni, bija nepieciešama būvdarbu kvalitātes ekspertīze, kas palīdzētu atklāt, vai konstatētie defekti neietekmē ēkas noturību kopumā. Deformāciju ietekmē tikuši pārrauti starpstāvu paneļu stiegrojumi. Pagrabstāvā tikusi novērota pastiprināta mitruma izdalīšanās caur plaisām un šuvēm sienās, bet būvbedrē iegremdēto betona pāļu diametrs neatbilda prasībām.

Gatis Vilks:

“Ir vairāki faktori, kas izraisīja problēmas nesošajās konstrukcijās. Objektā ir izmantotas kompozītas konstrukcijas – tēraudbetona kolonnas un metinātas tērauda kārbveida sijas, kuras jāaizpilda ar betonu. Tāda veida konstrukcijas vairāk raksturīgas Skandināvijas būvniecības praksei. Taču to lietošana bija ģenerāluzņēmēja vēlme, tas ir, saliekamu konstrukciju veidošana ar samazinātām dimensijām, kompaktām kolonnām, kas paver plašākas iespējas funkcionālajai iekštelpu plānošanai. Somu inženieru izstrādātos risinājumus pārbaudījām, lai pārliecinātos, ka tie izstrādāti atbilstoši Latvijā noteiktajām prasībām. Somu inženieri izstrādāja arī ražošanas rasējumus tērauda konstrukcijām. Tērauda kārbveida siju augšējos plauktos bija izveidoti atvērumi, caur kuriem sijas aizpildīt ar betonu, bet rasējumos nebija paredzēti drenāžas atvērumi kārbveida siju apakšējos plauktos. Sijas kopā ar pārsegumiem montēja rudens pusē, aizpildīšanu ar betonu atliekot uz vēlāku laiku – tas bija pieļaujams, jo siju nestspēja bija nodrošināta arī bez to aizpildīšanas ar betonu. Dienu pirms lielāka sala iestāšanās bija ievērojams nokrišņu daudzums – slapjš sniegs mijās ar lietu. Konstrukcijas bija nosegtas ar sniega kārtu, līdz ar to neviens neievēroja, ka atsevišķas sijas pie ēkas perimetra un pie komunikāciju šahtām piepildījušās ar ūdeni, kas sasala. Ūdens sasalstot palielināja tilpumu, līdz ar to izraisīja tērauda siju sieniņu deformācijas un pārplēsa pārseguma paneļu savienojošo stiegrojumu. Lokālajās zonās pārsegumi vairs nefunkcionēja kā stinguma diski.
Somu inženieris skaidroja, ka, projektējot šāda veida konstrukcijas Skandināvijā, nekad nebija saskāries ar šādu problēmu. Mūsu uzdevums bija izstrādāt risinājumu situācijas labošanai. Tā kā nebija iespējams pārliecināties, vai, deformējoties siju sieniņām, nav bojātas metinājuma šuves, nolēmām kārbveida sijas remontēt, tās nedemontējot. Pārsegumi tika pārbalstīti, un tērauda sijām tika demontēti augšējie plaukti, lai sieniņu metinājumus pie apakšējā plaukta varētu realizēt no siju iekšpuses. Pēc tam tika piemetināti jauni siju augšējie plaukti. Visām metinātajām šuvēm tika veiktas kvalitātes pārbaudes ar negraujošām metodēm. Pēc siju saremontēšanas tās aizpildīja ar betonu un atjaunoja pārseguma diskus. Disku pastiprinošie elementi tika uzspriegti, lai tie varētu veidot kopdarbību ar jau esošajiem elementiem. Pārbaudījām arī izraisīto pārsegumu deformāciju ietekmi uz kolonnām un sienām. Ietekmes novērtēšanai tika veikti apjomīgi aprēķini – projektējot ēku, aprēķinu apjoms pat bija mazāks.
Būtiskākais – konstrukcijām pēc pastiprināšanas ir jānodrošina normatīvos noteiktais drošības līmenis. Ar izstrādātajiem pastiprināšanas risinājumiem tas tika panākts.
It kā neliela lieta – tehnoloģiski atvērumi ūdens novadīšanai, kas būtu novērsuši problēmas cēloni, bet bez tiem būvniekiem nācās veikt milzīgu remonta apjomu. Ja siju montāža būtu veikta pavasarī, šīs problēmas nerastos. Ja būtu paspējuši aizpildīt kārbveida sijas ar betonu, arī tad nekas tamlīdzīgs nebūtu noticis. Tā bija smaga un dārga mācība.”

Ekspertīžu veikšana
Normunds Štāls, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis:

„Tika veiktas vairākas ēkas izbūvēto konstrukciju tehniskās apsekošanas. Ekspertīzi veica gan pasūtītāja pieaicinātie eksperti, gan būvnieku pieaicinātie eksperti, kā arī Latvijas Būvinženieru savienības ieteikts trešais neatkarīgais eksperts. Ekspertīžu laikā gūtie atzinumi bija ļoti tuvināti. Pamatojoties uz neatkarīgā eksperta rezultātiem, projektētājiem tika dots uzdevums izstrādāt konstrukciju kļūdu labošanas projektu, kas attiecīgi tika ekspertēts saskaņā ar LBN prasībām un saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē. Būvnieks un būvuzraudzība papildināja un uzlaboja savus kvalitātes uzraudzības pasākumus. Projektā tika iekļauti tādi risinājumi kā pārseguma stinguma disku atjaunošana ar papildu stiegrojuma uzstādīšanu, deformēto pārseguma siju pārbūve un pastiprināšana, bojāto pārseguma paneļu pastiprināšana, atsevišķu detaļu nomaiņa, atsevišķu kolonnu un citu atbildīgo mezglu pastiprināšana. Pēc labošanas darbu beigām paveiktie darbi tika nodoti būvvaldei un saņemta atļauja turpināt būvdarbus.”

Dmitrijs Čerepanovs, “Lafivents” inženieris:

“Strādājot PS “HVAC inženieru apvienība”, kurā apvienojušies divi nozares lielākie uzņēmumi “Lafivents” un “Biant”, realizācijas process nodrošina dinamisku gaisa kondicionēšanas sistēmas būvniecības procesu, kas ņem vērā pasūtītāja vēlmes, projektētāju risinājumus un objekta funkcijas. Stradiņu A korpusā inženiersistēmu ierīcība bija izaicinājums – projekta izstrāde un realizācija bija komplicēta. Medicīnas iestādēm raksturīgs liels inženierkomunikāciju īpatsvars: ugunsdrošības sistēmas, sprinkleru sistēmas, ūdensvads, kanalizācija, ventilācija, elektroapgāde, apgaismojums, pneimopasts, gaisa kondicionēšana, apkure, medicīnas gāzes utt. Šīs visas sistēmas paslēptas katra stāva gaiteņos aiz dekoratīvajiem griestiem, šahtās. Sistēmas kompaktuma un projekta specifikas dēļ šis objekts atšķiras ar augstu sarežģītību.
Kopējā uzstādītā dzesēšanas jauda objektā ir 1,9 MW, dzesēšanas sistēma aprīkota ar siltuma atgūšanu, 35% dzesēšanas iekārtu radītā siltuma tiek izmantoti karstā ūdens sagatavošanai, ēkas apkurei. Gaisa dzesēšana ēkā sadalīta trīs grupās. Pirmā grupa – gaisa dzesēšana ar kondensācijas izkrišanu, tās izvietotas koplietošanas telpās. Otrā grupa – bezkondensāta sistēma, kas apkalpo palātas, procedūru telpas, rentgena kabinetus un citas specializētās telpas. Trešā grupa – pieplūdes gaisa dzesēšana, kas tiek realizēta ar ventilācijas iekārtām. Ņemot vērā dažādos sistēmu ekspluatācijas nosacījumus – piemēram, dažādas aukstumnesēja temperatūras, sistēmas darbība gan kompresoru režīmā, gan bezkompresoru (free cooling) režīmā aukstā laikā, siltuma atgūšanu, vairāk nekā 40 ventilācijas iekārtu ekspluatācija atšķirīgos režīmos –, aukstumapgādes sistēma aprīkota ar dažāda tipa automātiski vadāmiem vārstiem un sūkņiem, kas ar vadības algoritmiem nodrošinās visu procesu precīzu darbību.
Lielākais izaicinājums bija saistīts ar samērā vienkāršām lietām – izvietot telpu dzesētājus tiem paredzētajās vietās –, jo, ņemot vērā lielo inženiertīklu skaitu aiz griestiem, katru iekārtas apsaisti nācās izstrādāt no jauna, kā arī lielā diametra cauruļvadu 200 un 250 DN montāža stāvvados un tunelī – ņemot vērā cauruļu svaru, standartizētos līkumu un T gabalu rādiusus, apgrūtināto piekļuvi cauruļvadu metināšanai, katru mezglu nācās pārmērīt, pārdomāt un tikai tad montēt.
Lai atvieglotu sistēmas palaišanu un ieregulēšanu, tehniskajā risinājumā plaši izmantoti specifiski produkti, šķidruma sistēmu automātiska atgaisošana, sistēmas automātiska uzpildīšana, mainīgas plūsmas cirkulācijas sūkņi, automātiskie caurplūdes regulēšanas vārsti, veikti iekārtu priekšiestatījumi.
Pēc aukstumapgādes sistēmu montāžas, elektroapgādes, vadības un automatizācijas darbu pabeigšanas varēsim sākt hidrauliskos balansēšanas darbus un visu iekārtu pārbaudes darbus. Izmantojot jau iepriekš pārbaudītus balansēšanas risinājumus, veiksim to ar saviem spēkiem īsā laikā.
Sistemātiskai un koordinētai būvniecībai tiek izmantoti 3D inženiertīklu modeļi, kur 3D vidē tiek saskaņota visu inženiersistēmu atrašanās vieta, montāžas augstumi, novērstas krustošanās vietas. Nācās apgūt specializētas programmas un diskutēt par montāžas mezgliem nevis objektā, kā pierasts, bet gan birojā pie galda, sēžot pie liela ekrāna un diskutējot ar visām iesaistītajām pusēm.
Tik lielā apjomā kā šajā objektā 3D inženiertīklu modeļi tiek izmantoti pirmo reizi. 3D modeļu izmantošana nodrošina iespēju pārskatīt šķērsošanās vietas ar visiem tīkliem, piesaistes vietas, līdz ar to tiek ekonomēts laiks, jo nav nepieciešams saskaņot ar citiem tīkliem atsevišķi. 3D izstrādes laikā notiek ilgas un garas speciālistu diskusijas, tiek izstrādāti neskaitāmi varianti datorā, un tas jau savlaikus novērš iespējamās kļūmes ierīcībā. Kas drīkst strādāt 3D vidē? Profesionāļi, kas ir pieredzējuši speciālisti inženiertīklu montāžas darbos un kam piemīt pacietība.
Ticam, ka atbildīgā pieeja jau sistēmas projektēšanas stadijā un daudzpakāpju kvalitātes kontrole ražošanas procesā dažādos posmos garantē augstu kvalitāti un mūsu izbūvētās gaisa kondicionēšanas sistēmas stabilu darbību.”